Asins recēšanas process
Asins recēšana ir sarežģīts process, kurā asinis veido recekļus/trombus. Medicīnas enciklopēdija to definē kā aizsargreakciju, kurā dažas asins plazmā izšķīdušas vielas un asins šūnas izveido recekli un pasargā organismu no asiņu zuduma asinsvadu bojājuma gadījumā; kopumā tas ir fermentatīvs daudzpakāpju process, kuru var iedalīt vairākās fāzēs:
- fāzē no trombocītiem vai bojātiem audiem veidojas un tiek pārvērsts aktīvā formā ferments tromboplastīns, kas savukārt veicina
- fāzi – asins plazmas olbaltumvielas protrombīna pārvēršanos trombīnā.
- fāzē trombīna ietekmē notiek specifiskas pārmaiņas citas asins plazmas olbaltumvielā – fibrinogēna molekulās: tās polimerizējas un izgulsnējas nešķīstošu fibrīna pavedienu veidā. Šie fibrīna pavedieni izveido pinumu, kurā aizķeras asins šūnas, rodas asins receklis – trombs.
Šķidrs asins agregātstāvoklis ir absolūti nepieciešams, lai tās varētu veikt savas fizioloģiskās funkcijas. Tāpēc nebojātā asinsrites sistēmā galvenie asins recēšanas fermenti ir neaktīvā formā, darbojas arī īpaši fizioloģiski mehānismi, kas pasargā asinis no sarecēšanas. Izšķiroša nozīme ir dabiskajiem antikoagulantiem, piemēram, heparīnam, kas kavē asins recēšanu, nomācot vairāku fermentu darbību. Organismam vienādi bīstama ir gan pazemināta, gan pastiprināta asins recēšnas spēja. Ja asins recēšana ir pazemināta (piem., hemofilijas gadījumā), ikviens asinsvadu sienas bojājums var radīt grūti apturamu asiņošanu. Pastiprināta asins recēšana savukārt saistīta ar trombu veidošanos un asinsrites traucējumiem, kas var apdraudēt pat dzīvību, ja izveidojies trombs nokļūst dzīvībai svarīgu orgānu asinsvados.[i]
Asinsreces faktoru trūkums
Asins recēšanas procesā ir iesaistīti dažādi asins koagulācijas – tie dažādās sarežģītās ķīmiskās reakcijās piedalās kā trombīna veidošanos veicinošas vielas. Asinreces faktorus apzīmē ar romiešu skaitļiem.
Gadījumā, ja kāds no asinsreces faktoriem iztrūkst vai nedarbojas, tiek izjaukts normālais asins recēšanas process. Ja tā notiek, neveidojas trombs un asiņošana turpinās ilgāk kā nepieciešams.
VIII un IX faktora trūkums organismā ir attiecīgi pazīstams kā hemofilija A un B. Villebranda slimības (VWD) gadījumā trūkst vai nedarbojas Villebranda faktors (VWF).
Reti asinsreces faktora trūkumi ir asiņošanas traucējumi, kuros trūkst viens vai vairāki asinsreces faktori (piem., I, II, V, V+VIII, VII, X, XI, vai XIII) vai tie nedarbojas pietiekamā daudzumā. Par šiem trūkumiem ir zināms mazāk, jo šīs saslimšanas tiek atklātas ļoti reti. Daudzas no tām tika atklātas tikai pēdējo 40 gadu laikā.[ii]
[i] Populārā Medicīnas enciklopēdija internetā http://www.neslimo.lv/client/product_guest_doc_data.php?doc_id=631
[ii] Pasaules Hemofilijas Organizācija, www.wfh.org