Asiņošana ir tipiskākais asins recēšanas traucējumu simptoms.

Tēlaini izsakoties, tās var izpausties dažādos veidos – asiņošanas var būt:

• iekšējas (locītavās, muskuļos, iekšējos orgānos) un ārējas (traumu rezultātā, no gļotādām – mutē, no deguna, no dzimumorgāniem),
• spontānas (bez iemesla) vai traumu rezultātā (traumas var būt pat tikai pieskāriens, kukaiņa kodums, kritiens, iegriezums, sasitums, utml),
• vienreizējas (notikt tikai vienu reizi) vai atkārtoties (piemēram, mērķa locītavā, kur spontānas asiņošanas atkārtojas regulāri),
• nelielas (sīks zilums, īslaicīga deguna asiņošana, asiņošana pēc skūšanās, utml), būtiskas (visas locītavu asiņošanas, asiņošanas operāciju laikā, deguna asiņošanas, utml) vai pat kritiskas (plašas, masīvas asiņošanas, arī asiņošana centrālajā nervu sistēmā, kaklā utml).

Kā zināt, vai asiņošana ir stipra?

Cilvēki ar asins recēšanas traucējumiem nereti nenovērtē to, ka patiesībā asiņošana vērtējama kā nopietna vai nepieciešama medicīniska iejaukšanās, jo tā ir mūsu ikdiena. Ne velti zinātnieki, mērot dzīves kvalitāti (QoL) cilvēkiem ar asins recēšanas traucējumiem ir pārsteigti, ka katra locītavu asiņošana tiek vērtēta ar -1, kas ir sliktāk par nāvi vai komu, ko piedzīvo diabēta pacienti bez medikamentiem, taču mēs nezaudējam optimismu un dzīvesprieku, un kopumā savus smagos veselības stāvokļus vērtējam optimistiskāk kā tas ir patiesībā. Līdzīgi ir arī sievietēm ar asins recēšanas traucējumiem, kurām šķiet, ka “tā jau ir visām”, jo arī mammām, vecmāmiņām, māsām un citām radiniecēm bijusi pastiprināta asiņošana mēnešreižu laikā: viņas nezina, ka asiņot ilgāk par 7 dienām, tik stirpi, ka nemitīgi jāmaina higiēnas līdzekļi, vai ja izdalās lieli asins recekļi, nav normāli un nepieciešama medicīniska palīdzība. Tāpat zilumi un deguna vai smaganu asiņošanas netiek ņemtas vērā, cilvēki tām pielāgojas un cieš.

Kopā ar savu ārstu novērtē, cik stipra un bieža ir Tava asiņošana un kopīgi izstrādājiet ārstēšanas plānu. Šeit apkopoti zinātnieku apraksti, kā novērtēt asiņošanas smaguma pakāpi:

Kas ir zilumi? Ar ko tie atšķiras no hematomām?

Zilumi rodas vietā, kur zem ādas pārplīst asinsvads, bet asinīm nav kur izplūst. Tās nevar uzsūkties un sarec zem ādas, veidojot zilumu. Asinīm izplūstot uzsūcoties, zilumi maina krāsu:

• uzreiz pēc traumas – sarkans,
• vienas, divu dienu laikā kļūst purpursarkans vai zili melns,
• pēc piecām līdz 10 dienām var kļūt zaļgans vai dzeltenīgs,
• 10–14 dienu laikā – dzeltenbrūns vai bāli brūngans, līdz izzūd pavisam.

Plakanie zilumi ir ekhimozes, bet zilumi ar ādas pacēlumu (“puni”) ir hematomas. Hemartroze ir termins, kas apzīmē asiņošanu locītavās.

Zilums	Hematoma
– neliels asins izplūdums no mazajiem asinsvadiem	– liels asins izplūdums no lielajiem asinsvadiem
– krāsojas melnā vai zilā krāsā	– sākumā ir sarkans
– sadzīst 1-2 nedēļu laikā	– uzsūcas salīdzinoši lēni
– parasti nav vajadzīga medicīniska iejaukšanās	– var būt vajadzīga medicīniska iejaukšanās

Pirmā palīdzība pret zilumu pēc traumas ir aukstums! Pielieciet sasistajai vietai aukstu kompresi (sasaldētu aukstuma elementu vai kādu no saldētiem ēdieniem, tikai ietiniet to auduma vai papīra dvielī, pirms pielikt ādai!), tas noņems uztūkumu un mazinās asins pieplūdumu savainotajai vietai.  Aukstuma komprese jātur 15 līdz 20 minūtes, tad jāietur 30 minūšu pauze un pēc pārtraukuma jāuzliek atkārtoti. Lai pārliecinātos, vai zilums nekļūst lielāks, vēlams to apvilkt ar pildspalvu vai flomasteru – ja pēc pāris dienām tas kļuvis lielāks, nepieciešams meklēt ārsta palīdzību.

Zilumi var rasties arī pie citām saslimšanām, vienkārši cilvēkiem ar asins reces traucējumiem tie rodas vieglāk un neuzsūcas ilgāk kā citiem. Vienmēr izrunā ar ārstu – tas, kas Tev liekas nebūtisks, var liecināt par kādu lielāku problēmu, kurai, iespējams, ir medicīnisks risinājums.

Vairāk par zilumiem lasi šeit: medicine.lv

Ko darīt, ja asiņo deguns?

Deguna asiņošana jeb epistakse ir asiņošana no deguna gļotādām. Nopietna deguna asiņošana ir tad, ja tā ilgst vairāk kā 10 minūtes un atkārtojas biežāk kā 5 reizes gadā.

Vieglas epistakses gadījumā asiņošanu bieži vien var apturēt ar konstantu, ne pārāk stipru spiedienu deguna starpsienas priekšdaļai: 10 minūtes abas nāsis saspiež ar diviem pirkstiem. Pacientam jābūt sēdus pozīcijā, nedaudz noliecoties uz priekšu.

Stiprākas deguna asiņošanas gadījumā vispirms svarīgi:

• saglabāt mierīgu gaisotni;
• pacientam jāatrodas sēdus pozīcijā ar augšējo ķermeņa daļu nedaudz noliektu uz priekšu, atvērtu muti, lai asinis varētu izspļaut, nevis tās norītu;
• var uzlikt vēsas kompreses uz kakla, skausta rajonā, kā arī uz deguna saknes;
• samērīga spiediena piemērošana abiem deguna spārniem vienlaikus 10 minūtes.

Ja abu nāšu saspiešana neapstādina asiņošanu, nākamais solis ir lokālu hemostatisku metožu izmantošana. Ja neizdodas deguna asiņošanu apturēt pašam, jāsauc Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests (112).

Vairāk par deguna asiņošanu lasi šeit: Santa.lv un doctus.lv (speciālistiem).

Kā zināt, ka sākusies iekšēja asiņošana?

Te aprakstītas pazīmes asiņošanas atklāšanai bērniem un pusaudžiem (materiālu sagatavojuši Latvijas vadošie hematologi un hemofilijas aprūpes māsas Novo Nordisk Hemophilia Foundation projekta ietvaros).

Kā zināt, vai mēnešreizes ir pārāk stipras?

Izmanto PBAC rīku, lai novērtētu savu asiņošanu mēnešreižu laikā. Gadījumā, ja asiņo ilgāk kā 7 dienas, ja normāla izmēra higiēnas līdzekļi pārpildās ar asinīm ātrāk kā 2 stundu laikā un/vai izdalās asins recekļi, kas lielāki par eiro monētu, sazinies ar ginekologu un hematologu, lai vienotos par nepieciešamo ārstēšanu! Viss, kas jāzina sievietēm ar asins recēšanas traucējumiem, aprakstīts šeit!

Kā apturēt asiņošanu?

Cilvēkiem ar asins recēšanas traucējumiem traumu un spontānu asiņošanu gadījumā galvenais ir pēc iespējas ātrāk injicēt faktoru, kas asinīs aizstāj trūkstošo molekulu. Īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem, kam ir viegla vai vidēji smaga hemofilija un Villebranda slimība, jo cilvēki, kam ir smaga hemofilija, parasti saņem profilaktisko ārstēšanu. Tas nozīmē, ka viņi katru otro-trešo dienu saņem trūkstošo faktoru intravenozas injekcijas veidā un tas viņus pasargā no spontānām asiņošanām. Diemžēl pašlaik lietotie medikamenti nepasargā 100% no spontāno asiņošanu riska un tādas joprojām var gadīties. Svarīgi arī pielāgot savu injekciju režīmu ikdienas gaitām. Ko un kādus medikamentus lietot nozīmēs ārsts atbilstoši katra pacienta diagnozei un ikdienas vajadzībām!

Bērniem ar asins recēšanas traucējumiem – ja šaubies, iešpricē! Bieži mums zvana satrauktas mammas un saka, ka bērns nokritis, sasities, sāp rociņa vai kāja un nevar saprast, vai tā ir iekšēja asiņošana vai nē. Starptautiskā prakse liecina – labāk ārstēt, nekā ielaist! Katra neapturēta asiņošana var atstāt ilgtermiņa ietekmi uz veselību mūža garumā.

Kamēr Latvijā vēl nav pieejamas ne-faktoru terapijas visiem pacientiem, jāpieturas pie standarta risinājumiem. Lūdzu, regulāri apmeklējiet savu ārstējošo speciālistu un ievērojiet norādījumus, ko un kā darīt pie asiņošanām!

Pirmā palīdzība pie asiņošanas

Ja asiņo vai sāp muskulis, cīpsla vai saite – ir mīksto audu ievainojums, parasti rekomendē RICE tehniku, kas angļu valodā nozīmē rest, ice, compression & elevation – latviski – atpūta, aukstums, spiediens un augstums.

Mīksto audu savainojumi ir sastiepumi, savilkumi, sasitumi, ko parasti raksturo arī zilumu veidošanās. Šo tehniku neizmanto locītavu asiņošanu gadījumā, jo tas veicina locītavas bļodiņas bojājumu.

RICE tehnikas apraksts:

• Rest – ATPŪTA: izvairieties kustināt savainoto vietu, atpūtiniet to.
• Ice – AUKSTUMS: uzlieciet savainotajai vietai ledu vai saldētus dārzeņus, neļaujot tam tieši saskarties ar ādu (aukstuma elementus vienmēr jāietin auduma vai papīra dvielī, lai novērstu apsaldējuma risku).
• Compression – SPIEDIENS: aptiniet savainoto vietu ar elastīgo pārsēju, lai izveidotu atbalstu, samazinātu asins cirkulāciju un samazinātu pampšanu.
• Elevation – AUGSTUMS: turiet savainoto locekli paceltu virs sirds līmeņa, lai samazinātu pampšanu.

SVARĪGI! Daži asins recēšanas traucējumi, piemēram, hemofilija, var tikt mantoti ģenētiski vai iegūti dzīves laikā. Asiņošanas var rasties arī citu slimību ietekmē, piemēram, ja ir anēmija, aknu ciroze, HIV, leikēmija vai K vitamīna deficīts. Asiņošana var rasties arī no atsevišķu medikamentu, kas sašķidrina asinis, lietošanas, tajā skaitā no aspirīna, heparīna un varfarīna lietošanas. Precīzu diagnozi var uzstādīt ārsts hematologs, izmantojot laboratoriju testus un/vai ģenētiskās analīzes.

Materiāls sagatavots 2021. gada oktobrī.