Pēdējo 10 gadu laikā izdevumi asins recēšanas traucējumu ārstēšanai Latvijā ir trīskāršojušies: parādījušies jauni pacienti, jaunas diagnozes, jaunas zāles, jauni ārstēšanas protokoli un īpaši gadījumi. Izdevumi hemofilijas A aprūpei 10 gadu laikā vairāk kā divkāršojušies, samazinājusies izdevumu proporcija inhibitoru ārstēšanai, kopš 2012. gada bērniem pieejams rekombinētais faktors, bet visus pārējos pacientus valsts ārstē ar faktora koncentrātiem, kas gatavoti no cilvēka asins plazmas. Hemofilijas B aprūpei izdotā nauda ievērojami pieaugusi no 99 tūkstošiem 2005. gadā līdz 1.2 miljoniem EUR 2015. gadā, taču lielākā daļa izdevumu tikusi tērēta inhibitoru ārstēšanai (taču pacientam, sasniedzot 18 gadu vecumu, ārstēšanas terapija no profilakses nomainīta uz “pēc vajadzības”). Neskatoties uz to, ka pārējo pacientu ar hemofiliju B skaits nav mainījies, viņiem vajadzīgā faktora koncentrātu apmaksa nav būtiski pieaugusi.
2010. gadā par 1 EUR tika nopirktas 4.8 starptautiskās vienības (SV) VIII faktora, bet 5 gadus vēlāk – tikai 3.9 SV. Nevar apgalvot, ka tas ir saistīts ar rekombinētā faktora, kas ir dārgāks par plazmas faktoru, iegādi: ja 2010. gadā par 1 EUR varēja nopirkt 4.8 SV plazmas faktora, tad 5 gadus vēlāk – tikai 4.4 SV, bet kopš iekļaušanas KZS 2012.g., par 1 EUR varēja nopirkt 3.3 SV rekombinētā faktora, bet 2015. gadā – 3.2 SV. Lētāka faktora iegāde (FIX iekļaušana references sarakstā, kas sekoja FVIII iekļaušanai references sarakstā), 2010. gadā par 1 EUR varēja nopirkt 2.3 SV FIX koncentrātu, bet 2015. gadā – 3.9 SV. Piecu gadu laikā šo skaitli būtiski ietekmēja lētāko FIX koncentrātu nepieejamība pacientiem, kā dēļ uz laiku tika uzsākta dārgāku zāļu apmaksa. Iepirktā faktora daudzumu arī būtiski ietekmēja ekonomiskā krīze un tās rezultātā pieņemtie lēmumi, kas 2009. gadā samazināja FVIII SV iepirkumu par 10%, bet FIX – par 23%, bet turpmākais kritums apstājās tikai 2012. gadā.
Dati arī liecina, ka netika sasniegts KZS mērķis (MK #899 2. punkts) “kompensācijai piešķirto līdzekļu ietvaros nodrošināt zāles un medicīniskās ierīces iespējami plašākam pacientu lokam, kā arī panākt kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču iespējami zemāko cenu un ietaupījuma rezultātā iegūtos līdzekļus novirzīt pacientu veselības uzlabošanai un ārstēšanas mērķu sasniegšanai.” Būtiski samazinājies to Hemofilijas A pacientu skaits, kas saņēmuši medikamentus, ko apmaksā valsts (no 78 2010. gadā līdz 57 2015. gadā), bet hemofilijas B pacientu skaits saglabājies gandrīz nemainīgs (12 pacienti 2010. gadā un 11 pacienti 2015. gadā). Pieaudzis pacientu, kam diagnosticēta Villebranda slimība, un kas saņēmuši medikamentus no KZS, skaits: no 34 2010. gadā līdz 52 2015. gadā. Taču jāņem vērā, ka visi šie pacienti, neskatoties uz medikamenta lietošanas indikācijām un kontrindikācijām, saņem tikai vienas zāles, bet citas, kas atsevišķos gadījumos varētu būt efektīvākas, nav iekļautas KZS. Kopumā no KZS medikamentus saņem tikai 2/3 no pacientiem, ko Latvijā identificējusi LHB. Tāpat nav uzlabojies vispārējais nodrošinājums ar medikamentiem. Pieņemts hemofilijas aprūpi pasaulē izvērtēt pēc izmantotā koagulācijas faktora daudzuma SV uz vienu iedzīvotāju, kas Eiropā noteikts vismaz 3 SV uz iedzīvotāju, taču Latvijā visus šos gadus ir bijis ap 2 SV/iedzīvotāju.
No pieejamajiem datiem var secināt, ka izdevumi koagulācijas traucējumu aprūpei Latvijā ir būtiski pieauguši, taču apkalpoto pacientu ar diagnozēm, kuru ārstēšana ir visdārgākā (hemofilija A un B), skaits KZS ir samazinājies. Hemofilijas aprūpe joprojām ir zem Eiropā pieņemtā minimuma, bet izrakstītajam koagulācijas faktora daudzumam uz vienu pacientu būtu jābūt augstākam un tas nākotnē varētu pieaugt. Finanšu dati paši par sevi nav pietiekami, lai izdarītu secinājumus par izmaksu efektivitāti, jo nepieciešams ņemt vērā zāļu efektivitāti katram atsevišķam pacientam ar retu slimību, kādas ir asins recēšanas traucējumi, kā arī nepieciešams ieviest jaunus zāļu efektivitātes uz pacientu izpētes rīkus.
[slideshare id=59666358&doc=pptbmz2016-160317074818]
